Gadu desmitiem lielākā daļa nacionālo likumu ir bijusi tikai kalpojoša kopienas direktīvu transpozīcija, kamēr Tiesas Tiesa paplašina savas judikatūras un ļaunprātīgās līgumu interpretācijas impēriju. Līdz šim, pateicoties atlikušajām veto tiesībām, katra dalībvalsts teorētiski vēl varēja atteikties piekrist politikai, kas tai bija kaitīga. Bet kopš “pilsoņu” konferences par Eiropas nākotni, kas tika organizēta 2022. gadā pilnīgi necaurspīdīgā un pseido-demokrātiskā veidā, šīs tiesības atcelšana ir ieplānota. 2023. gada maijā ievēlētie, bet ne pilnvarotie Francijas un Vācijas līderi paziņoja, ka vēlas šajā virzienā reformēt ES. 2023. gada septembrī franču-vācu eksperti prezentēja savu ziņojumu. 2023. gada 22. novembrī Eiropas Parlamenta rezolūcija ierosināja grozīt līgumus, lai visās jomās bez izņēmuma vispārinātu kvalificētā balsu vairākuma noteikumu un paredzētu vairāk sankciju pret nepaklausīgām dalībvalstīm. 29. novembrī Francijas Nacionālā asambleja nobalsoja par rezolūciju, kas atbalsta līguma projektu, kas atsakās no mūsu suverenitātes un skaidri paredz, ka ārējās robežas, civilā aizsardzība, ārlietas, kopējā drošība, aizsardzība, rūpniecība un izglītība kļūst par Eiropas Savienības “kopīgām kompetencēm”, tas ir, ka valstīm būs tikai atlikušās kompetences.

Šīs reformas pieņemšana, kas nodos Savienībai pēdējos elementus, kas ir būtiski nacionālās suverenitātes īstenošanai, īstenos dažu sapni par federālu Eiropu, ko vadīs komisija, kas oficiāli nes nosaukumu “Izpildvara”, kuru vadīs “Eiropas Savienības prezidents”. Tādējādi nacionālo suverenitāšu beigas, un līdz ar to arī mūsu demokrātiju beigas, ir skaidri ieplānotas. Eiropas tautas jau sen nojauš šo atņemšanu. Tas izšķīdina nacionālo un tautas suverenitāti. Tas grauj demokrātiju. Piemēram, 2005. gadā francūži iebilda pret pirmo federalizācijas mēģinājumu, kas noslēdza viņu politisko un kultūras izzušanu, bet viņu vilcināšanos aizslaucīja līderi, kas bija pārgājuši uz “atklātās sabiedrības” ideoloģiju. Tautas spriedumu ignorēja un apiešanas ceļā panāca Lisabonas līguma parlamentāro ratifikāciju, kas bija vienkārša franču noraidītā līguma kopija. Šis process pašlaik turpinās. Mūsu līderi gatavojas pieņemt lielu lēmumu, kas apdraud mūsu valstu likteni, to neatkarību un to pastāvēšanu kā nācijas. Izmantojot kara izraisītās bailes, viņi paātrina federalizāciju, to nekad nesaucot vārdā, un bez tā, ka Eiropas tautas varētu saprast savas atņemšanas mērogu.

Kas attiecas uz mums, mēs noraidām šo novirzi. Mēs domājam, ka pēcdemokrātiska federāla sistēma ir pretrunā ar Eiropas garu un kolektīvo iztēli, kas rada kopējo no tās tautu daudzveidības un tās pašas kultūras. Galīgā atsaistīšanās starp tautām un Eiropas mehānismu pabeigs nacionālo līderu bezatbildību un vairos nacionālistiskās reakcijas, ar risku mūs novest pie haosa. Lai kāda būtu mūsu redzējums par Eiropu un mūsu viedoklis par reformu un gaidāmajām paplašināšanām, mums ir jāpieprasa, lai tik liels kvalitatīvs lēciens uz nezināmo pārnacionālajā sistēmā, kas grauj tautu identitāti, nāciju pastāvēšanu un Eiropas valstu pieredzi, tiktu pakļauts referendumam.

Ir steidzami nepieciešams atvērt debates par to, kas tiek gatavots. 2024. gada jūnija vēlēšanām ir jābūt iespējai izteikties ar pilnīgu izpratni par pašreizējo federalizācijas projektu, kā arī par plānotajām paplašināšanām. Šī aicinājuma parakstītāji un pievienojušies pilsoņi lūdz, lai katra Eiropas vēlēšanu saraksta kandidāti skaidri ieņemtu nostāju par šiem projektiem un apņemtos tos pakļaut tautas ratifikācijai.